Piedzīvojums diena – #19

Salīdzinot Latvijas laikapstākļus ar Anglijā esošajiem, tad šodiena mums bija ļoti patīkami silta. Nedaudz saules, nedaudz mākoņu, kā arī svaigs vējš, kas patīkami atspirdzināja.

Šodienu sāku nedaudz vēlāk, kā iepriekšējās dienas, taču arī tādas dienas ir nepieciešamas. Mierīga, nesteidzīga darbošanās mājās, sevi pilnveidojot un iegūstot jaunas zināšanas. Taču es ne no tiem, kurš labprāt sēž mājās visas dienas garumā.

Tieši tāpēc, pēcpusdienā devos nelielā pastaigā uz parku, kā arī ņēmu līdzi grāmatu. Tuvākais parks ir gana tuvu, ka šķiet pat desmit minūtes nebūs, lai aizietu līdz tam. Mierīgā solī devos un priecājos par patīkamo laiku.

Zinu, ka arī Jūs, kas no Latvijas priecājāties par svaigo lietu, kurš atveldzēja pēc lielā karstuma. Kā runāju ar citiem, cik labi, ka tieši Latvijā ir iespēja piedzīvot, arī izbaudīt visus gadalikus.

Kad veiksmīgi tiku līdz parkam, atradu labu vietiņu kur apsēsties. Šoreiz tas nebija soliņš, jo gribējās būt tuvāk zemei. Tādu veiksmīgu vietiņu atradis, apsēdos un nesteidzīgi baudīju laiku un visu, kas notiek apkārt.

Vēroju kā lido lidmašīnas, katra uz savu pusi, cita ātrāk, cita lēnāk, bet lido. Man patīk lidot, atceroties šo pirmo lidojumu, kas notika piedzīvojuma ietvaros. Nedaudz bailes, nedaudz satraukums un esi gaisā.

Nezinu cik ilgu laiku pavadīju parkā, bet steigties nesteidzos doties prom. Kamēr sēdēju, baudīju un lasīju, dzirdēju latviešu paskrienam garām.
Taču smieglīgi sanāca, jo lasot es nepievēršu lielu uzmanību apkārt notiekošam. Kad sadzirdēju dzimto valodu, tad momentāli pagriezos un skatijos uz šo pāri, kurš raitā solī devās pa celiņu uz priekšu. Vēlāk, redzēju, ka šis pāris un mazs puika spēlē bumbu, netālu no vietas, kur sēdēju.

Tas bija pirmais pārsteigums, kuru šodien piedzīvoju, bet ne vienīgais. Turpināju sēdēt, lasīju un kā jau iepriekš rakstīju, ka nepievērsu uzmanību citām lietām.

Pēkšņi kā sniegs uz galvas, mani pārsteidza mazs sunītis. Krancītis, bet blakus stāvējis jorkšīras terjeram. Tāds neliels, bet garš un ļoti draudzīgs. Likās vēl kucēns esam un prātā tik vienas izklaides vien. Pieskrēja man klāt, mēģināja kaut kā paspēlēties ar mani, bet nesanāca. Paspēju tikai paglaudīt un teikt lai skrien pie saimnieka.

Saimnieks nedaudz tālāk, devās uz priekšu pa taciņu un sauca savu mazo mīluli. Tā mūsu spēlēšanās tika atlikta uz citu reizi, jo viņš redzējis saimnieku dodamies, skrēja tam pakaļ.
Tāds patīkams pārsteigums!

Vēl kādu brīdi pasēdēju parkā, nedaudz padomāju un tad jau devos atpakaļ uz mājām. Biju gana interesanti pavadījis laiku un arī pārsteigumi bija patīkami, ka ar to pietika šodienai.
Kur atlikušo dienas daļu pavadīju mājās, piezvanīju un parunājos ar vecākiem un piestrādāju pie šodienas ieraksta.

Paldies Dievam par dienām, kuras var baudīt, kurās ir pārsteigumi un jauki brīži. Ceru, ka arī Tev šodien bija kāds jauks pārsteigums…

Piedzīvojums – diena #18

Šīs nedēļas sākums man ir sācies mierīgi. Kaut arī modos gana agri, lai nebūtu jāpārdzīvo par nogulēto dienu un nedēļas sākumu.

Laikapstākļi kā tādi ir sākuši mainīties. Pagājušās nedēļas bija ļoti siltas, ar nelieliem nokrišņiem. Tad šodiena bija krietni vēsāka un logu nācās nedaudz arī aizvērt.

Pēc nesteidzīgā dienas sākuma, kuru pavadiju mājās, vēlējos doties pastaigāties. Pēcpusdienā, kad viss svarīgais un arī mazāk svarīgais bija paveikts, devos laukā.

Pirmdienās, vēl jo vairāk līdz pieciem vakarā, cilvēku veikalos ir gana maz. Tā arī netraucēti ieskatījos piedāvājumā, meklējot vēl šo to, kas nepieciešams.

Tā īsti nedomādas, bet tomēr tiku arī pie labiem šortiem, kas paredzēti braukšanai ar velosipēdu. Protams, var braukt arī ar parastiem šortiem. Tomēr parastie šorti sagādās nelielas neērtības braucot tālus gabalus. Tieši tāpēc cilvēki ir padomājuši par “pamperiem”. Esmu gan vēl tāds velobraukšanas entuziasts, bet ar kaut ko ir jāsāk un iesaku arī Jums sākt.

Ja tiešām domājat sākt, tad iesaku sākt ar laba velosipēda iegūšanu un tikai tad domāt par “pamperiem” un citiem aksesuāriem, kas velobraukšanu paceļ augstākā līmenī.

Baudīt laiku, dabu un braucienu vienatnē, vai ar draugiem. Tas ir tiešām lieliski un arī veselībai nāk par labu, kā arī var ieraudzīt citādāku pasauli sev apkārt.

Turpinot par došanos ārā, tad bija pietiekami labs laiks, lai dotos uz parku. Par došanos uz parku domāju vēl pirms došanās ārā, ka līdzi ņēmu arī grāmatu. Nesteidzīgi aizgāju, atradu pirmo brīvo soliņu un tur arī paliku.

Šķiet, ka sēdēju un lasīju vairāk par stundu. Ja atskatos uz laiku, kad gāju skolā un skolotāja runāja par grāmatām, kuras jāizlasa, tad manos brīvlaikos neietilpa grāmatu lasīšana. Taču šodien lasīt grāmatu ir kļuvis daudz interesantāk.

Vairākas reizes esmu redzējis tādu bildi, kur attēlota rozete un smadzenes ar adaptera “kājiņām” un šīs bildes vēsts – “Uzlādē savas smadzenes!” Un tik tiešām, tas ir veids kā uzlādēt smadzenes, jo Tu pats vari veidot savu situācijas attēlu.

Paldies, ka sekojat līdzi manam piedzīvojumam…

Piedzīvojums – diena #17

Šī ir pirmā reize, kad tik agri ķeros klāt dienas aprakstam. Taču tas nenozīmē, ka šodiena bija garlaicīga un nekādu notikumu nebija. Tieši otrādi, notika daudz labu lietu, par ko esmu pateicīgs Dievam.

Šodien kā jau svētdienā, devāmies uz draudzi. Visā šinī laikā, esmu bijis trīs draudzēs. Katra no šīm draudzēm ar kaut ko atšķirās un ir īpaša. Taču nestāstīšu par katras draudzes īpašībām un atšķirībām. Vēlos pastāstīt kā man gāja Hillsong London draudzē, kurā šodien biju.

Lieta tāda, ka dievkalpojumi zem nosaukuma Hillsong London, notiek vairākās vietās, visā Londonā. Mēs devāmies uz vietu, kas ir vistuvāk mums. Tomēr šis tuvu, ir teju četrdemsit minūšu braucienā ar vilcienu.

Tieši šinī rajonā, dievkalpojumi notiek “Theatre Royal” telpās, zāļe, ēkā. Kur tikai šodien vien notika pieci dievkalpojumi. Jā, pieci dievkalpojumi! Cilvēku daudzums liels, ļoti liels, ka brīvu vietu praktiski nav. Tas vairāk arī saistīts ar konferenci, kas beidzās piektdien, ka cilvēki labprāt apmeklē arī dievkalpojumus, kas mērojuši tālu ceļu, lai piedalītos.

Dievakalpojums, kurā mēs bijām sākās divpadsmitos trīsdesmit. Tākā mums dievkalpojums tikai sākās, kad manējie jau bija beiguši un devās mājās. Kad ieradāmies tur, tad liels cilvēku daudzums bija visur. Vieni nāca ārā, no pirmā dievkalpojuma un citi centās ātrāk tikt iekšā, lai ieņemtu labākas vietas nākamajā dievkalpojumā.

Paldies Dievam, mums sanāca ieņemt labas vietas, ka biju trīs rindu attālumā no skatuves. Tās bija tiešām labas vietas un varēja labi visu redzēt, kā arī uzņemt pāris labas bildes. Un, jā, dažas bildes Instagram kontā.

Dievkalpojumā, ar vārdu dalijās mācītājs, kurš nebija vietējais. Vārds interesants, uzjautrinošs un tanī pat laikā izaicinošs. Konkrēti nepateikšu cik ilgs bija dievkalpojums, bet ar domāju, ka tieši svētru aizņēma aptuveni četrdesmit minūtes. Kādam, iespējams, par maz, kādam pietika ar to pašu. Taču, vēlēšanās gadījumā var droši palikt uz nākamo dievkalpojumu.

Līdz šim nebiju baigais Hillsong fans un nesekoju līdzi jaunumiem no viņu puses. Taču tagad jāatzīst, ka šī gada dziesmas man ir iepatikušās. Tik ļoti iepatikušās, ka rakstot par šodienu, fonā skan dzirdētās un līdzi dziedātās dziesmas.

Kad devāmies prom, izmetām tādu līkumiņu un apskatijām nedaudz Londonu. Tas ir, apskatijām Londonu tā no malas. Un ar katru reizi iepazīstu Londonas lielo centru un vietas, kurās esmu bijis jau varētu atrast, ja redzu kādu atpazīstamu apskates objektu.

Pēc tam devāmies atpakaļ uz staciju, lai ar vilcienu atgrieztos mājās. Es līdz pašai gala stacijai nebraucu, jo vēlējos vēl aizbraukt līdz Stratfordai. Jā, Stratfordā ir tas lielais lielveikals, kurš ir lielākais Eiropā.

Devos, lai iegādātos jaunu rokaspulksteni. Vēl pirms došanās šinī piedzīvojumā vēlējos sev “jaudīgāku”, tas ir labāku rokas pulksteni. Taču lēnām mācos nesteigties, lielu pirkumu veikšanā. Pirms tam pētiju un pētīt pētiju tirgu un piedāvājumu.

Tā, līdz šodienai pētiju un domāju, skatījos un domāju. Kāds labāk patīk, kāds atbilstu budžetam, ko spēju atļauties un vēl visādi citi, manis paša nolikti, kritēriji. Paldies Dievam, beidzot atradu pulksteni, kurš atbilst maniem kritērijiem.

Veikalā patīkams serviss, laba apkalpošana un arī pulksteņa siksniņu pielāgoja manam rokas izmēram. Vēl jo vairāk, arī divu gadu garantiju iedeva, kas der visā pasaulē. Pat nedomāju, ka kas tāds nāk līdzi.

Un par to visu pateicība Dievam. Atgriezos mājās un atlikušo vakaru pavadīju mierīgi un atpūšoties.

 

Piedzīvojums – diena #16

Vēlos atvainoties, ka vakardienas pārskatā aizmirsu pastāstīt par pieredzēto Indiešu virtuvē. Labošos un pastāstīšu kā man gāja asajā Indiešu virtuvē. Jā, tā virtuve ir tiešām asa, bet ne priekš tiem, kam patīk un labi iet pie sirds asie ēdieni.

Es neesmu aso ēdienu cienītājs, kā arī mana veselība priekšroku dod ēdieniem bez asām izjūtām. Neskatoties uz to, biju un pamēģināju un man garšoja. Kaut arī garšu nevarēju pilnībā sajust asuma dēļ, tomēr tiku galā un paēst paēdu ļoti labi.

Jau vairākas reizes esmu atsaucies uz savu Instagram kontu, kurā arī šoreiz ir bilde ar to, ko ēdu. Tā es tiku pie lielāka šķīvja, metāla šķīvja un milzīgas pankūkas. Pankūkā iekšā tāds kā kartupeļu maisījums ar asumiņu. Vēl mazi trauciņi priekšā, kurā ir dažādas mērcītes. Trīs mērcītes asas, ceturtā ir kokosriekstu un neasa.

Tiem, kam asie ēdieni nav ikdiena, tad arī deguns pamostās pēc neilga brīža, kad ir uzsākta ēšana. Mans deguns arī pamodās un sāka tecēt kā uz iesnām. Vēl, visādi citi pankūkveidīgi ēdieni bija mums apkārt, ka man bija ko pabrīnīties kā kaut ko tādu var uztaisīt.

Katrā ziņā, visiem kam garšo asi ēdieni, vai vienkārši vēlaties tos pamēģināt, iesaku. Taču pirms došanās uz kādu no šiem restorāniem, būtu nepieciešams kāds zinošs cilvēks, kurš varētu ieteikt un pastāstīt vairāk par šiem ēdieniem un kurus pasūtīt. Paldies Dievam, es nebiju viens man pastāstīja un uzsauca.

Tad par šodienu runājot, karstums un sutīgais laiks nekur nav zudis. Dienu sāku mierīgi un nesteidzoties. Personīgais laiks ar Dievu, tad mierīgas brokastis un tad devāmies iepirkties.

Sākumā domājām doties uz tālāku veikalu, bet ārā bija pārāk sutīgs, ka nevēlējāmies braukt nekur. Taču iztikām ar vietējiem un tuvumā esošajiem veikaliem. Visu nepieciešamo nopirkām un atgriezāmies mājās.

Nedaudz palīdzēju virtuves darbos. Pagatavojām, ļoti garšīgo, dārzeņu mērci, kas iet kā piedeva teju visam. Sākumā, kad pirmo reizi mēģināju ko tādu, tad nezināju kā garšos, bet tagad jau zinu, ka garšo tiešām labi. Recepti gan vēl neesmu iegaumējis, bet, ja vēlies to noskaidrot raksti komentāru.

Pēc ēdiena gatavošanas priekiem nolēmu doties uz Stratfordu. Ja atceries, tad tur ir šis lielākais lielveikals Eiropā. Tieši uz to arī devos. Ceļā pavadīju diezgan ilgu laiku, jo bija kaut kādi sastrēgumi un braucot ar autobusu nākas tanīs gaidīt. Taču šodiena bija tāda nesteidzīga un ap pulksten trijiem biju galapunktā.

Tā atlikušo dienas un vakara daļu pavadīju veikalos. Sākumā likās, ka baigi daudz cilvēki apkārt un patiesībā tā arī bija. Brīvdiena kā nekā. Nesteidzoties apskatīju, sev interesējošo, veikalu piedāvājumus.

Vienā brīdī pat sapratu, ka dažus veikalus nemaz nebiju pamanījis, pirmajā reizē kad biju tur. Tas vēl jo vairāk pierāda, ka šis lielveikals ir tiešām liels. Pieļauju domu, ka vēl trešajā reizē, kad došos uz turieni, ka atradīšu vēl kaut ko neredzētu un neizpētītu.

Arī nesteidzīgas vakariņas paēdu vienā no picērijām, kurā man tiešām iepatikās. Pavisam vienkārši, bet ar savu stilu un eleganci pasniegta pica uz dēlīša. Ja nepieciešami instrumenti, tad tos atnes skārda bundžā no tomātupastas. Arī populāro “Coke” pasniedz ar laima šķēlīti. Ko tādu vēl nebiju piedzīvojis.

Staigājot pa veikaliem, bija un vēl ir pāris lietas, kuras es meklēju un vēlos iegūt. Tagad par vienu lietu mazāk, bet nerunāšu par to, kas man jāiegūst. Skatoties uz cenām, šķiet, ka arī šeit veikalā esošais uzcenojums ir gana liels. Neatceros kurā no veikaliem iepirkos, bet prece bija nocenota.

Orģinālā cena bija par simts un nedaudz vairāk procentiem augstāka. Protams, saprotu, ka viekaliem ir jāmaksā darbiniekiem algas, telpu īre un vēl dažādi izdevumi, bet fakts kā tāds. Šo ievēroju tieši tāpēc, ka arī Latvijā pieejamās preces ir ar diezgan lielu uzcenojumu, kas ir dažbrīd šķiet pārspīlēts, bet tomēr patiess.

Atgriezos mājās un bija jau desmit vakarā. Nedaudz vēl iestiprinājos, lai pietiktu spēka pastāstīt Tev par saviem šodienas piedzīvojumiem. Ar to arī mana diena beidzās un paldies Dievam, ka labākās preces un labākās cenas viņš pataupa saviem bērniem.

Līdz rītdienai…

Piedzīvojums – diena #15

Noteikt esi dzirdējis par tipisko anglijas laiku?! Tas ir, ka ļoti daudz līst lietus. Tad nu pēc daudzajām, siltajām dienām, šodien lija kā pa jāņiem. Rīts izskatijās daudzsološs, ar patīkamiem saules stariem pildīts. Tomēr dienas vidū, spēcīgs negais piemeklēja mūs un arī vēlāk, pēcpusdienā tikām pie vēl viena.

Pēc tām karstajām un sutīgajām dienām šeit, lietus un negaisa veldzējums bija patīkams. Šī vasara šeit ir ļoti līdzīga vasarai Latvijā. Jāsaka, ka arī pie mums, Latvijā vasaras karstās un sutīgās dienas ir tādas pašas.

Man teica, ka laika prognozēm Anglijā var ticēt. Pats gan vēl neesmu skatījies un pētījis laika prognozes konkrētai dienai. Atskatoties uz šodienas laikapstākļiem, tad šīm prognozēm jābūt tiešām gana precīzām, jo pēc lielā lietus, pārdesmit minūšu laikā atkal sāka spīdēt saule.

 

Diena tā saulaini sākās un turpinājās ar darba pienākumiem. Katram savi darba pienākumi, bet neatkarīgi no tā kādi tie ir, katrs no mums priecājas par piektdienām. Tieši tā, arī es priecājos par šo dienu.

Vēlāk vakarā devāmies uz pēdējo no Hillsong konferences vakara dievkalpojumiem. Šoreiz tikām kaut kā ātrāk un sanāca redzēt arī publikas iesildīšanas aktivitātes. Uzņēmu pāris video, kur viens no tiem ir ievietots Instagram kontā.

Ja pastāstīt nedaudz vairāk par šī vakara dievkalpojuma apmēriem, tad tas jāsalīdzina ar Grehema kunga evaņģelizācijas pasākumu, kurš norisinājās Latvijā, pāris gadus atpakaļ. Viss pasākums norisinājās O2 arēnā, kur ietilpst 20.000 cilvēku.

Neesmu tas labākais cilvēku daudzuma noteicējs, bet šķiet ka kopā, zālē bija teju 10.000 cilvēku, apmeklētāju. Tāpēc to var saukt par grandiozu pasākumu, kurā varēju piedalīties arī es. Paldies Dievam par to, jo tiešām nebiju lietas kursā par šo pasākumu un pat necerēju tikt tur.

Redzu, ka Dievam patīk iepriecināt, pārsteigt un svētīt savus bērnus. Ka es Tev saku!

Saņēmu arī savu pirmo vēstuli šeit. Nu, varbūt ne uz visiem 100% tā ir adresēta man, jo rakstīts, ka tā ir vecākiem vai aizbildņiem. Tomēr, paldies Dievam, ka man ir vecāki un, ka viņi var atpūsties un peldēt kaut kur Liepājas upēs, draugu lokā un kopā ar mūsu Molliju. Par šo viņu piedzīvojumu gan jautājiet viņiem pašiem, jo es tanī neesmu iekšā. Nu šoreiz tā sanāca, ka man nesanāca.
Jā, par cik esmu vienīgais tuvumā, kurš varētu būt cienīgs atvērt šo vēstuli, tad to arī izdarīju. Šī vēstule ir no tās iestādes, uz kuru man vajadzēs doties, lai konsultētos ar hepatalogu. Vēstulē gan ir apstiprinājums, ka esmu pierakstīts uz otro septembri. Taču domāju, ka nākamās nedēļas laikā, varētu saņemt vēl vienu vēstuli, ar apstiprinājumu par konsultāciju septītajā augustā.

Slava Dievam par pilnīgi visu. Un varētu to ierakstīt un iekopēt šeit daudz, daudz, daudz reižu, jo Viņš ir tā parūpējies par manu piedzīvojumu.
Es šodien iegāju mājas lapā, kurā var redzēt brīvās vietas, lai tiktu pie hepataloga uz vizīti. Vakar pārbaudot šo pašu lapu, tad bija vienīgā ātrākā iespēja septītais augusts, kuru arī atzīmēju un pieteicu. Šodien skatoties, nebija neviena vizīte ātrāk par otro septembri.

Priekš manis tas ir brīnums no Dieva, ka nākamajā dienā, kad saņēmu papīrus par pieteikumu uz otro septembri, jau bija parādījusies vieta uz daudz tuvāku laiku. Vēl jo vairāk šodien skatoties, jaunu vietu, ar ātrāku laiku nebija. Es turpināšu skatīties, ka varbūt ir iespēja tikt vēl ātrāk, bet atskatoties uz to visu, tas ir brīnums no Dieva.

Lūk tāda bija mana šodiena un paldies Tev, ka seko līdzi Dieva darbam manā dzīvē, tieši šinī piedzīvojumā…

Piedzīvojums – diena #14

Paldies Dievam par šo dienu, jo šī diena bija interesanta. Vēl jo vairāk pierādās Dieva mīlestība, žēlastība un rūpes par saviem bērniem.

Diena kā tāda sākās gana mierīgi, ka sāku ar personīgo laiku ar Dievu. Pēc tam stiprināju arī savu fizisko cilvēku ar labām brokastīm un ķēros klāt darbiem. Jā, siltās dienas turpinās, taču patīkami ir vakari, kad kļūst vēsāks un var nedaudz atpūsties no pārlieku lielā siltuma, pie kura jau sāku pierast.

Pēcpusdienā nolēmu paskatīties vai nav atbrīvojusies kāda vieta pie hepataloga, lai tiktu uz konsultāciju. Paldies katram, kurš lūdza, kurš pievienojās man un arī citiem. Kopā iestājoties lūgšanā par to, lai būtu iespēja tikt uz konsultāciju ātrāk par otro septembri.

Paldies Dievam un vēlreiz paldies Dievam, ka Viņš rūpējas par pilnīgi visu, saistībā ar šo piedzīvojumu. Kad iegāju iekšā mājas lapā, lai pārbaudītu citus pieteikumu laikus, bija viena vieta ātrāk par otro septembri. Vēl jo lieliskāk, šis pieteikums bija uz septīto augustu.

Cik lielisks ir Dievs, kuram es ticu un uz kuru es paļaujos. Viss šis piedzīvojums ir viens liels jo liels Dieva brīnums, ka es varu tikai turpināt pateikties Viņam un apbrīnot to kā Viņš par visu ir parūpējies. Slava un gods Dievam, kurš rūpējas par saviem bērniem.

Tad nu jā, esmu pieteicis hepataloga konsultāciju uz septīto augustu. Tomēr, vēl turpināšu skatīties, jo varbūt to var vēl ātrāk izdarīt. Tākā liels paldies katram no Jums un būšu ļoti pateicīgs, ja nepārtrauksiet lūgt.

Kristiešu vidū ļoti labi zināma “Hillsong” draudze un viss pārējais, kas seko šim vārdam. Savās draudzēs dziedam dziesmas, kuras viņi ir sarakstījuši un esam pateicīgid Dievam par to un par viņiem.

Interesanti, ka tieši šinī laikā, kad esmu šeit, viņi rīko vairāku dienu konferenci. Vēl jo vairāk, arī man bija iespēja doties uz vienu no konferences dievkalpojumiem un “dzīvajā” pieredzēt visu to, ko agrāk skatijāmies caur DVD ierakstiem vai iekš youtube.

Tiešām patīkams vakars, kopā slavējot, pielūdzot un pieņemot Dieva vārdu. Cilvēku ļoti daudz, ka neņemšos minēt cik tieši. Katrā ziņā par maz nelikās.
Vakara dievkalpojumam sākoties, tika sniegta informācija par valstīm, kuras tika pārstāvētas. Par lielu prieku un laimi, arī mūsu Latvijas vārds izskanēja.

Sākumā biju ieņēmis vietu vienā no augšējiem balkoniem, kas bija labajā pusē. Skats nebija super iespaidīgs, bet par cik savu mūžu neesmu sapņojis par ko tādu, tad ar to man pietika. Neskatoties uz to, ka man ar to pietika, Dievs parūpējās par vēl labāku vietu. Beigās, biju ļoti labā vietā, ka skatuve man bija tieši priekšā un visu varēju ļoti labi redzēt. Netraucēja gaismu statīvi un skatījos uz kalpotājiem no priekšas, nevis no sāniem.

Jā, arī pāris, tas ir bilde+video ir ievietots manā Instagram profilā, ka arī tu nedaudz vari sajust to, ko sajutām mēs visi. Un par to visu paldies Dievam.

Kā redzi, šodien notika vairākas lietas manā piedzīvojumā, par ko esmu ļoti, ļoti pateicīgs Dievam. Tāpēc iedrošinu arī Tevi pateikties Dievam par visu kas notiek tavā dzīvē, jo Dievs ir Tavs un arī mans gans, kurš ļoti rūpējas par katru no savām aitiņām…

Līdz rītam…

Piedzīvojums – diena #13

Secinu, ka visa pasaule ir tādos siltuma un saulaina laika apskāvienos. Runāju ar vieniem, silts, runāju ar citiem, sutīgs un karsts. Gluži tāpat arī mums šeit, karsts un sutīgs laiks, ka dienas vidū labprāt ielīstu ledusskapī.

Kā citiem iesaka, šādā laikā diži ārā nelīst un necepināties, tad tieši tā arī darīju. Prieks, ka mans mazais draugs jūtas daudz labāk. Šodienu pavadijām kopā, viens otru pieskatot un izklaidējot. Pēc viņa aktivitātēm un enerģijas, sutīgais laiks viņam nav problēma vai šķērslis. Dragā pa dzīvokli un darbojas tikai tā.

Izmantojot mūsdienu tehnoloģijas un iespējas, mēģināju paskatīties vai nav kādas brīvas vietas pie hepataloga, tūvākajā laikā. Ielogojos un izdarīju visu kā vajag, lai apskatītu iespējamos pieteikumus, bet nekā. Pagaidām ir iespēja pārcelt uz vēlāku datumu.

Pirmajā brīdī dūša nedaudz salecas, ka šķiet nebūs. Taču ne pēc tā, ko redzu monitorā, es dzīvoju, bet pēc Dieva žēlastības. No savas puses darīšu visu iespējamo, tas ir bieži skatīšos vai ir iespēja pieteikties ātrāk. Par pārējām lietām, kuras es nevaru ietekmēt, es paļaušos uz Dievu, jo zinu, ka Viņš par to visu parūpēsies.

Atskatoties uz to, kas jau ir noticis un izdarīts, tas manī no jauna iededz stiprāku ticību. Turpināšu lūgt, ticēt un paļauties un aicinu Jūs piebiedroties man.

Pēc vakariņām nolēmu, ka ir jāizkustina kājas, vismaz nedaudz vairāk kā tas ir iespējams telpās. Saule jau bija norietējusi un patīkams, vēss vējš mani atsvaidzināja. Izvēlējos tādas klusākas un mierīgākas ielas, ka netraucēti varēju parunāt ar gurdiem cilvēkiem – sevi.

Paldeis Dievam, ka Viņš palīdz ik dienas un Viņa žēlastība ir pār katru no mums…

Piedzīvojums – diena #12

Mans piedzīvojums turpinās un paldies Dievam, ka Viņš rūpējas par saviem bērniem. Katru dienu, ko šeit pavadu ir apstiprinājums Viņa žēlastībai un mīlestībai.

Silts un saulains laiks arī šonedēļ, tāpēc dienas laikā saule iesildīja gaisu pamatīgi. Šī vasara, pēc nostāstiem esot diezgan silta. Laikapstākļi un sutīgais laiks ļoti līdzīgs Latvijas vasaras laikapstākļiem.

Šodienu, kaut arī pavadīju mājās, tā nebija garlaicīga. Dienas pirmajā pusē nedaudz darba, bet pēc tam palīdzēju pieskatīt mazo draugu Džošuā.
Kaut arī viņš vēl cīnās ar paaugstinātu temperatūru, paldies katram no Jums, kas aizlūdzat par manu mazo draugu un viņa ģimeni. Paldies Jums.

Pēc neilgās pieskatīšanas un māju celšanas arī auklīte atnāca. Tā auklēšanu nodevu viņas rokās, jo viņai tas ļoti labi sanāk. Auklīte tiešām forša, zinoša un ir pat vairāk kā tikai auklīte. Par cik jau esmu iepazinies ar šo auklīti, tad labprāt parunājam un padiskutējam par dažādām lietām.

Kamēr mazais draudziņš atpūtās un atguva spēkus, mēs ar auklīti forši parunājām un padalijāmies ar dažādiem dzīves piedzīvojumiem. Laiks paskrēja ļoti ātri, bet garlaicīgi nemaz nebija, ka pienāca laiks kad arī draudziņa mamma atgriezās mājās no darba.

Tā, es pavadīju šodienu mājās, runājot un iepazīstot tuvāk vietējos, tas ir auklīti, kura jau šeit dzīvo vairākus gadus. Vēl jo jaukāk ir tas, ka auklīte ir no Latvijas.

Vēlāk vakarā saņēmu ļoti labas ziņas, saistībā ar nākamajām ārsta vizītēm. Par cik pirmās pārbaudes jau ir veiktas, tad nākamais solis ir doties pie Hepataloga. Gluži kā Latvijā tam ir nepieciešams nosūtījums no ģimenesārsta.

Dievs rūpējas un šodien saņēmu nosūtījumu pie Hepataloga. Tikai ir viena nianse, ka aicināšu Jūs turpināt lūgt kopā ar mani. Nianse ir tāda, ka tuvākais laiks, kad varēja mani pierakstīt uz šo konkrēto vizīti ir Septembris otrais.

Kā līdz šim, tā arī turpmāk Dievs ir varens un Viņš visu kontrolē. Tieši tāpēc aicinu katru no Jums lūgt kopā ar mani, ka atbrīvotos vieta, ka varētu tikt pie Hepataloga ātrāk. Tas ir iespējams, jo ir iespēja pieteikties arī caur internetu un mājas lapu.
Tāpēc es ticu Dievam, ka Viņš par visu parūpēsies un līdz otrajam septembrim man nebūs jāgaida.

Paldies Dievam par šo dienu, ka viss turpina virzīties uz priekšu.

 

Piedzīvojums – diena #11

Pēc diezgan ilgās vakardienas pastaigas, gulēju ļoti, ļoti labi. Tik labi vēl nebija nācies šeit gulēt, tāpēc rīts nebija no tiem vieglākajiem. Vēl arī tas, ka šodien nebija paredzēta došanās pie ārstiem vai kādas citas izklaides.

Dotajā brīdī gaidām atbilžu rezultātus no tām pārbaudēm, kuras jau ir veiktas šeit. Ticu, ka šīs nedēļas laikā atbildes būs un varēsim spert nākamo soli, doties pie šejienes hepataloga. Tad uzzināsim vietējā profesionāļa viedokli un zināsim ko un kā rīkoties tālāk.

Rītu un arī dienas pirmo daļu pavadīju mierīgi padarot darbiņus un pienākumus. Tagad, kad sutīgais laiks ir nedaudz norimis, tad arī darboties ir vieglāk un nogurums tā nejūtās kā iepriekšējās nedēļas. Neskatoties uz to, dienas vidus kā arī vakars, bija gana silts un patīkams.

Pēcpusdienā devos uz veikalu, bet vairāk tas jau skaitītos vakars, kad daudzi cilvēki beidz darbu. Loģiski, ka veikalā bija gars rindas. Tā, nesteidzīgi stāvēju rindā, ka ieraudzīju kaut ko ļoti dīvainu. Sieviete vai metene pirms manis sāk likt somā četras dzēriena pudeles, kuras bija viņas groziņā. Groziņā arī bija divi maisiņi ar kaut kādām bulciņām, kuras cep šeit pat uz vietas, veikalā.

Sākumā man tas likās ļoti dīvaini, jo pēc skata meitene neizskatijās pēc tādas, kurai būtu nepieciešamas četras pudeles ar gāzētiem dzērieniem. Stāvēju, skatijos un domāju kā rīkoties, ko darīt, jo zagt nav labi. Tā stāvēju rindā un skatijos, vai nav kameras, kuras piefiksētu šādu pārkāpumu.

Nu jā, kameras kaut kādas ir, bet iespējams, ka viņas nemaz nedarbojas, vai kā. Labi, turpināju skatīties kas notiks, jo nebiju pārliecināts kā pašam rīkoties. Tikām līdz brīdim, kad jāmaksā un meitene uzreiz pateica, ka somā ir četras dzēriena pudeles un parādija tās. Samaksāja par pirkumu un pienāca mana kārta.

Tā beidzās veikalā redzētais, kur pirms visa lielā notikuma, jau prātā biju aizklīdis dažādās domās, scenārijos un secinājumus. Tomēr, ne vienmēr tas ko iedomājies atbilst patiesībai, gluži kā teicienā – neskati vīru pēc cepures.

Vēlāk kopīgas vakariņas un sarunas par un ap dzīvi, mierīgā, nesteidzīgā gaisotnē. Pēc gardajām vakariņām vēlējos iziet nedaudz ārā, jo karstums bija atkāpies un temperatūra bija ideāla priekš pastaigas.

Aizgāju līdz tuvējam parkam un pasēdēju, palasīju, padomāju, paskatījos. Vēl pamanīju, ka tādu odu un mušu šeit praktiski nav. Visvairāk kaitina odi, kuri šeit tiešām nav, vismaz tanī parkā kurā biju. Vienīgais, ka vakarā un iespējams, arī dienas laikā soliņi parkā ir pārāk maz un esošie jau ir aizņemti. Taču sēdēt tuvāk dabai, tas ir uz zālītes arī ir atļauts.

Tāda pavisam mierīga, nesteidzīga šodiena, nedēļas sākums. Patīkami, ka neskatoties uz visu steigu kas manāma uz ielām var apstāties un pasēdēt un baudīt šo laiku.

Paldies Dievam par šo dienu, jo tā ir Viņa dota un svētīta…

Piedzīvojums – diena #10

Šīs dienas un piedzīvojumu aprakstu vēlos sākt ar lūgumu. Lieta tāda, ka mans mazais draugs, kurš mani pieskatīja vakar un nedaudz arī šodien ir apslimis, kā arī ir paaugstināta temperatūra. Es zinu, ka Dievs ir varens un Viņš dziedina, tāpēc es aicinu Jūs brāļi un māsas Kristū pievienoties lūgšanā par mazo Džošua, lai pilnīga dziedināšana nāk, ka temperatūra būtu 36.6. Paldies Jums visiem un Dievam, ka Viņš ir tik varens un dziedinošais spēks jau piepilda manu mazo draugu.

Šodienas ātrās idejas un iespējas virzīts nonācu Londonas centrā. Tas viss sākās ar to, ka modāmies ar mazo draugu gana agri. Ieturējām kopīgas brokastis un nedaudz vēlāk jau mazā drauga mamma bija mājās.

Paldies Dievam, ka tā veiksmīgi sanāca un varēju būt šodien draudzē. Mans ceļš uz draudzi bija diezgan garš un ilgs. Tā īsti vēl nezinājis vai esmu atradis pareizās draudzes adresi, saģērbos un biju gatavs doties. Pie sevis domāju, ka zaudēt nav ko, jo laiks ārā bija joprojām silts un diena bija vēl tikai sākusies.

Saņēmis apstiprinājumu, ka manis atrastā draudzes adrese ir pareiza, noskaidroju kā visātrāk tikt līdz nepieciešamajai vietai. Braukt ar autobusu, tas būtu bijis vairāk par pusotru stundu un iespējams, ka vajadzētu arī pārsēsties citos autobusos. Tas man nederēja, jo zinot, ka dievkalpojums sākas vienpadsmitos, es būtu kavējies vairāk kā trīsdesmit minūtes.

Mana alternatīva bija doties ar vilcienu. Šeit to sauc par “Tube” un šķiet, ka tas ir teju tas pats kas metro. Tā zināju līdz kurienei man vajag un bija nojausma uz kuru pusi jābrauc. Aizgāju līdz stacijai, paskatījos kartē, neko nesapratu un gaidīju pirmo vilcienu, kas piebrauks.

Pēc brīža piebrauca vilciens un nekautrējos jautāt, vai šis vilciens brauc līdz konkrētai stacijai. Braukt brauca un loģiski, ka kāpu iekšā. Nu pirmais iespaids par braukšanu ar vilcienu, ka nedaudz smirdēja pēc urīna. Taču cilvēks pierod pie visa un pēc brīža, kā arī atpakaļ ceļā, smaka nemaz netraucēja, to pat just nevarēja.

Šis brauciens ar vilcienu, lai nonāktu nepieciešamajā stacijā, ilga vairāk kā četrdesmit minūtes. Un, jo tuvāk bijām pie Londonas pirmās zonas, jo cilvēku vairāk un vairāk parādijās vagonos. Šķiet, ka liela daļa no viņiem bija tūristi, gluži kā es.

Nemitīgi sekoju līdzi paziņojumiem par nākamo pieturu, jo nevēlējos pabraukt garām. Arī vilcienā iekšā ir karte, ar visām stacijām, ka vari droši sekot līdzi kur atrodies un cik vēl pieturas jāgaida līdz nepieciešamajai.

Tā veiksmīgi ticis līdz tai īstajai pieturai, kur līdz draudzei sanāk iet kādas piecas minūtes. Pirms tam nofotogrāfēju karti, kur attelota konkrētā stacija un draudz es atrašanās vieta. Kā izgāju ārā no stacijas, tā ieskatījos bildē un zināju aptuveni uz kurieni doties. Gāju un priecājos par visu to, kas notika apkārt.

Interesanti, ka pašā Londoas centrā, arī šie populārie, divstāvīgie autobusi ir dažādi. Ir tādi bez otrā stāva jumta, ka vieglāk apskatīt dažādas vietas tūristiem, kas tos izmanto. Protams arī jaunie, divstāvu autobusi, kas izskatās stilīgi un tiešām forši.

Tad tiku līdz draudzes ēgai, kur no ārpuses nevar pateikt ka tā ir baznīca, bet nosaukuma plāksnīte liecina par to, ka kaut kas uz īsto pusi ir. Iegāju iekšā, no sākuma nepareizajās durvīs, bet tad atradu pareizās. Sagaidīja mani ar smaidu un prieku sejā, kā arī piedāvāja kafiju un pastāstīja kur to varu saņemt.

Taču kafija mani nevilināja, tāpēc devos iekšā zālē. Zāle nebija liela, bet vietas pietika un par cik biju diezgan ātri, arī brīvas vietas bija daudz.
Sacīja, ka dievkalpojums sākas vienpadsmitos, bet cilvēki riktīgi daudz sanāca krietni vēlāk. Slavēšanai turpinoties, zāle piepildijās ar cilvēkiem un tad varētu teikt, ka sākās īstā slavēšana.

Dziesmas dažādas un lielākā daļa no tām man nezināmas. Taču tas lietas būtību nemaina, jo mūs visus vieno viens gars. Dziesmu vārdi tika rādīti uz projektora, ka varēju dziedāt kopā ar visiem.
Pēc slavēšanas iespēja ziedot un kamēr tas tiek darīts, slavētāji spēlē un slavē. Un tad slavēšana bija beigusies un visi, nu vairums paklausot mācītāja aicinājumam sveicināja tuvāk un tālāk esošos.

Ieraudzīju, ka sveicināšanās laikā, daļa slavētāju savāca savus instrumentus, kas lika domāt, ka telpas, kurās notiek dievkalpojumi nav viņu pašu, bet tiek īrētas. Par to neesmu pārliecināts, bet tā tiešām likās.

Pagāja kāds brītiņš, cilvēki sveicinājās un runājās un tad mācītājs aicināja visus apsēsties un sāka dalīties ar vārdu. Par vārdu, ar ko mācītājs dalijās, jāsak, ka tas bija tiešām tāds dziļš. Tā bija tāda “cieta barība”, nevis “piens” priekš jauniem kristiešiem. Arī laika ziņā, cik ilgi mācītājs runāja, tad tas bija vairāk kā pusotru stundu.

Mācītājs runāja no Lūkas evaņģēlija sešpadsmitās nodaļas, sākot ar četrpadsmito pantu, līdz nodaļas beigām. Sludināšanā nebija trīs vai pieci punkti ko, vai kā darīt, nedarīt, bet lasot pantu pēc panta, tas tika pilnībā izķididāts. Tādā veidā atklājot vēsturiskos faktus, nozīmi un citas svarīgas lietas. Beigās, precīzāk saprasti par ko Jēzus runā konrketajās līdzībās, kāpēc Viņš izmanto tieši tādas līdzības un citi interesanti fakti.

Dievkalpojumam beidzoties iepazinos ar vēl dažiem cilvēkiem no draudzes, bet garās sarunās neiesaistījos, jo vēlējos nedaudz vairāk izpētīt apkārti. Tā, neilgi pēc beigu āmen devos prom, bet ne uz mājām.

Nolēmu, ka jāizpēta apkārtne un ņemot talkā savus vienkāršos orientēšanās principus devos uz priekšu pa ielu, uz kuras atradās vajadzīgā stacija. Devos uz priekšu, fotogrāfēju šo un tad vēl to, kā arī to un šito. Ieraudzīju tādas ēkas un citādas un arī tās es fotogrāfēju. Turpināju iet uz priekšu, jo tālumā ieraudzīju lielo panorāmas ratu, kuru noteikt vēlējos redzēt.

Tālu nevajadzēja iet, lai ieraudzītu arī Big Ben un tā mans piedzīvojums izpletās, kļūstot vēl interesantāks. Turpināju ievērot savus vienkāršos ceļošanas, orientēšanās principus un ļāvu kājām vest mani uz vietām, kuras vēlējos apskatīt.

Ievērojamākais, ko ieraudzīju šodien ir paris Ferrari, kā arī Bekingemas pils, BigBen, Panorāmas rats, Temza – diemžēl duļķainā, Britu kareivjus  un vēl šādi tādi interesanti skati, kuri ir iemūžināti attēlos.

Pēc lielās pastaigas, sāku lēnām atgriezties uz galvenās ielas, kura palīdzēja man izpētīt tās dažādās vietas un iemūžināt tās. Protams, jo populārākai vietai tuvojos, jo vairāk cilvēku bija tai apkārt, kas liecināja par to, ka ir vērts doties pūlī un redzēt kas notiek.

Atgriezos stacijā, atradu pareizo pusi, ka iekāpu pareizā vilcienā un pēc deviņpadsmit pieturām biju gandrīz mājās.

Liels jo liels paldies Dievam, ka šī diena bija tieši šāda. Ka dodoties piedzīvojumos un jaunu vietu apskatīšanā, daudz vairāk pievērs uzmanību detaļām, jo nevēlies apmaldīties. Dievs sargāja un vadija mani, ka redzēju tik daudz visu ko, paldies Viņam par to.

Paldies katram no Jums, kas sekojat līdzi manam piedzīvojuma un ceru, ka kaut nedaudz spējat sajust pozitīvas emocijas caur izlasīto!

Līdz rītam…